Pöördumine
| Dokumendiregister | Rahandusministeerium |
| Viit | 1.4-1/3688-1 |
| Registreeritud | 21.08.2024 |
| Sünkroonitud | 22.08.2024 |
| Liik | Sissetulev kiri |
| Funktsioon | 1.4 TEABE AVALIKUSTAMINE JA SUHTEKORRALDUS (KOM) |
| Sari | 1.4-1 Teabenõuded, selgitustaotlused, märgukirjad |
| Toimik | 1.4-1/2024 |
| Juurdepääsupiirang | Avalik |
| Adressaat | Ministry of Finance of the Republic of Latvia |
| Saabumis/saatmisviis | Ministry of Finance of the Republic of Latvia |
| Vastutaja | Kadri Klaos (Rahandusministeerium, Kantsleri vastutusvaldkond, Eelarvepoliitika valdkond, Fiskaalpoliitika osakond, Riigi rahanduse talitus) |
| Originaal | Ava uues aknas |
Failid
21.08.2024. No.2024-4.1-18/9/30
Dear colleagues,
we would like to thank you once again for the information sent, which gave us the opportunity to prepare a comprehensive analytical material (see the attachment) where we have compared the catering industry across the Baltic States and which we want to share with the parliamentary committee, providing analytical support for the discussion regarding catering industry's request to reduce VAT rate for their services. We used VAT declarations data that you recently kindly shared with us (Figures 9 and 10). We ask for your consent to use LT and EE data in this way and for the stated purpose. Please be so kind to send us your permission or prohibition to do it by August 26.
Best Regards,
Aleksejs Meļihovs
Senior Expert of Revenue Analysis and Forecasting Division
of Tax Analysis Department
🕿 (+371) 29256422
📧[email protected]
Ministry of Finance of the Republic of Latvia
Smilsu street 1, Riga, LV-1919, Latvia
Ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs
nozares starpvalstu salīdzinājums
Šajā materiālā tiek veikts ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzinājums Baltijas valstīs laikā no 2018. gada. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzināšanai tiek izmantoti tādi nozares attīstību raksturojošie rādītāji, kā apgrozījums un inflācija, peļņa, rentabilitāte un likviditāte. Tiek analizēts nozares devums valsts budžeta ieņēmumos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kontekstā. Periods no 2018. gada tiek nosacīti sadalīts trīs posmos:
1. pirms Covid‑19 pandēmijas (līdz 2019. gada beigām),
2. Covid‑19 pandēmijas laiks (no 2020. gada līdz 2023. gada 1. pusgadam) un
3. pēc Covid‑19 pandēmijas (pēc 2023. gada 1. pusgada).
Rādītāju izvēle tika ierobežota ar pieejamību. Diemžēl, uz materiāla sagatavošanas brīdī vairākiem ēdināšanas pakalpojumu nozares statistikas rādītājiem joprojām nav apkopoti dati par 2023. gadu, kas ierobežo iespēju spriest par situāciju nozarē pēc Covid‑19 pandēmijas laikā. Tomēr, neskatoties uz nosacīti ierobežoto rādītāju skaitu, kas tiek izmantots nozares salīdzināšanai Baltijas valstu griezumā, materiāls sniedz pietiekami daudz informācijas, lai būtu iespējams izveidot priekšstatu par analizējamo jautājumu.
Apgrozījums un inflācija
Pirms Covid‑19 pandēmijas periodā Baltijas valstīs bija vērojama dinamiska ēdināšanas pakalpojumu nozares attīstība: divu gadu laikā (no 2017. līdz 2019. gadam) nozares apgrozījums Igaunijā pieauga par 17,4 %, Latvijā – par 22,8 %, bet Lietuvā – par 33,1 % (skat. 2. att.).
2. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
1 Statistiskā rādītāja indekss ir statistikas rādītājs, kuram atsauces (bāzes) periodu izsaka ar 100 indeksa punktiem. Bāzes perioda vidējā indeksa vērtība ir 100. Statistiskajam rādītājam un tā indeksam ir identiskā dinamika laika gaitā, bet dažāds mērogs.
Avots: Eurostat
Vērts atzīmēt, ka minētā nozares izaugsme notika stabilas ekonomiskas attīstības periodā un zemas inflācijas apstākļos. Darbinieku atalgojuma pieaugums visās Baltijas valstīs bija lielāks par cenu kāpumu, līdz ar to uzlabojās iedzīvotāju labklājība un pirktspēja (skat. 1. tab.).
1. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2018.-2019.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2018
2019
2018
2019
2018
2019
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
+3,8
+4,0
+4,0
+0,6
+4,0
+4,7
Bezdarbs, %
5,4
4,5
7,4
6,3
6,2
6,3
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+3,4
+2,3
+2,6
+2,7
+2,5
+2,2
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+10,1
+9,0
+11,1
+7,6
+9,8
+11,1
Avots: Eurostat
2020. gadā Baltijas valstīs, kā arī pārejā pasaulē, sākās Covid‑19 pandēmija. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nozares apgrozījums ieviesto Covid‑19 izplatīšanas ierobežojošo pasākumu rezultātā saruka: Igaunijā par 51,6 %, Latvijā par 53,5 % un Lietuvā par 41,8 % (skat. 2. att.).
Dati par nozares apgrozījumu 2020. gada 3. ceturksnī liecina, ka situācija Igaunijā un Latvijā nedaudz uzlabojās, kaut arī bija par apmēram par 20 % sliktāka, nekā gadu iepriekš. Savukārt Lietuvā 2020. gada 3. ceturksnī apgrozījums bija tikai par 2,9 % zemāks, nekā gadu iepriekš.
Ar Covid‑19 saslimšanas 2. vilni un ar tā apkarošanu saistītie ierobežojumi noveda pie loģiskas situācijas pasliktināšanās nozarē katrā no Baltijas valstīm. Rezultātā 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā bija novērots nozares apgrozījuma samazinājums par 29,6 %, Latvijā – par 29,9 % un Lietuvā – par 21,8 procentiem. Covid‑19 pandēmija atstāja negatīvo ietekmi arī uz citām nozarēm un uz Baltijas valstu tautsaimniecībām kopumā: 2020. gadā Lietuvas ekonomikas reālā izaugsme apstājās, savukārt Latvijas un Igaunijas tautsaimniecībā bija novērojama lejupslīde (skat. 2. tab.).
2. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2020.-2021.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2020
2021
2020
2021
2020
2021
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-1,0
+7,2
-3,5
+6,7
0,0
+6,3
Bezdarbs, %
6,9
6,2
8,1
7,6
8,5
7,1
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
-0,6
+4,5
+0,1
+3,2
+1,1
+4,6
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+1,7
+9,0
+0,5
+5,6
+5,2
+13,2
Avots: Eurostat
No Covid‑19 izraisītām sekām smagi cieta ne tikai Baltijas valstu tautsaimniecība, bet arī globālā ekonomika, kā rezultātā 2021. gada beigās, samazinoties globālās ekonomikas izaugsmei, sāka pieaugt cenas, palielinot stagflācijas iestāšanās riskus. 2021. gada decembrī inflācija Igaunijā un Lietuvā pārsniedza 10 %, sasniedzot attiecīgi 12,0 % un 10,7 %, bet Latvijā – 7,9 % līmeni.
2022. gadā epidemioloģiskā situācija Baltijas valstīs uzlabojās tik tālu, ka pirmajā pusgadā tika atcelti visi ar Covid‑19 saistītie ierobežojumi un Baltijas valstu tautsaimniecības, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozare, varēja sākt atveseļoties. Taču 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas izraisīja negatīvās sekas Pasaules ekonomikas un t.sk. Baltijas valstu ekonomikas attīstībai, cita starpā izraisot cenu šoku enerģijas produktiem, tādā veidā papildus apgrūtinot ekonomisko attīstību. Ja 2022. gadā Latvijas un Lietuvas tautsaimniecībās bija vērojama ekonomiskā izaugsme, tad 2023. gadā visās Baltijas valstīs bija vērojama lejupslīde.
3. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2022.-2023.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2022
2023
2022
2023
2022
2023
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-0,5
-3,0
+3,0
-0,3
+2,4
-0,3
Bezdarbs, %
5,6
6,4
6,9
6,5
6,0
6,9
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+19,4
+9,1
+17,2
+9,1
+18,9
+8,7
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+13,7
+10,3
+14,8
+12,7
+16,3
+12,3
Avots: Eurostat
Neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs spēja ātri atkopties no Covid‑19 pandēmijas negatīvajām sekām. Divu gadu laikā (no 2021. gada līdz 2023. gadam) nozare uzrādīja strauju izaugsmi, tās apgrozījumam pieaugot Igaunijā par 70,7 %, Latvijā par 128,1 % un Lietuvā par 87,8 procentiem. Neskatoties uz augstu inflācijas līmeni tautsaimniecībās, ēdināšanas pakalpojumu cenu piegums bija mērenāks, bet izaugsme straujāka. Tā, piem., Latvijas ēdināšanas nozares apgrozījums 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, bija par 52,4 % lielāks, bet cenu līmenis tajā pašā periodā vidēji palielinājās par 33,0 %, tādējādi liecinot par būtisku nozares reālo izaugsmi pēc Covid‑19 pandēmijas periodā (skat. 3. un 4. att.).
3. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
4. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
2021. gadā Lietuvas valdība no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušajām nozarēm – ēdināšanai, kultūrai un sportam – uz noteiktu laiku ieviesa PVN samazināto likmi 9 % apmērā (spēkā no 01.07.2021., saite). Ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot alkoholisko dzērienus) minētā PVN samazinātā likme bija spēkā līdz 2023. gada beigām.
5. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Kā var redzēt no 5. attēla, PVN likmes samazināšanas rezultātā 2021. gada otrajā pusgadā nav vērojama uzskatāma negatīva ietekme uz Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu inflācijas dinamiku, līdz ar to nevarēju būt arī ievērojamas pozitīvas ietekmes uz pieprasījumu pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Cita situācija vērojama 2024. gadā, kad ēdināšanas pakalpojumiem atkal sāka piemērot PVN standartlikmi. Igaunijā, kur PVN standartlikme no 01.01.2024. tika pacelta par 2 procentpunktiem, arī vērojama augšupvērsta ietekme uz inflāciju nozarē. Savukārt Latvijā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2024. gadā vērojama stabila cenu pieauguma tempa samazināšanās.
Neapšaubāmi, lai būtu iespējams ar pārliecību secināt, ka minētas tendences bija saistītas ar izmaiņām PVN likmēs un cik lielā mērā, ir nepieciešama padziļināta ekonometriskā izpēte, jo PVN likme nav vienīgais faktors, kas ietekmē inflācijas dinamiku. Taču nevar noliegt, ka Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares pārstāvji izmantoja PVN likmes samazināšanu kā iespēju uzlabot savu un savu uzņēmumu finansiālo stāvokli, par ko tiek diskutēts nākamajā sadaļā.
Uzņēmumu finanšu rādītāji
Neskatoties uz to, ka pirms Covid‑19 pandēmijas periodā ēdināšanas pakalpojumu nozaru attīstība Baltijas valstīs bija ļoti dinamiska, Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, makroekonomiskajā līmenī neuzradīja pelnītspējas pazīmes: nozares neto peļņa Latvijā 2018.–2019. gadā bija 5 un vairāk reizes zemāka nekā kaimiņvalstīs (skat. 6. att.). 2020. gads, kā bija minēts iepriekš, bija grūts un izaicinājumu pilns, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozaru pārstāvjiem, kā rezultātā zaudējumu apmērs, kas tika uzkrāts nozarē, pārsniedza nozarē nopelnīto. Īpaši lieli zaudējumi bija novērojami Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Neskatoties uz to, ka 2021. gada 1. pusgadā Baltijas valstīs bija diezgan nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija un bargie ierobežojumi ēdināšanas nozares darbībai tika mīkstināti tikai 2.‑3. ceturksnī, nozare visās Baltijas valstīs spēja noslēgt gadu ar peļņu. Lietuvas un Igaunijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2021. gadā uzkrātā neto peļņa bija līdzvērtīga peļņas apmēriem, kas tika gūti pirms Covid‑19 pandēmijas. Latvijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozare noslēdza 2021. gadu ar būtiski labākiem rezultātiem. Tas norāda uz to, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare Latvijā 2020. gada laikā pārdzīvoja lielas strukturālas pārmaiņas, uzņēmēji, kuriem pirms pandēmijas neizdevās izveidot peļņu nesošo biznesu vai kuri nespēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem, pārtrauca savu saimniecisko darbību un tirgū palika spējīgākie no tiem.
Pie līdzīgiem secinājumiem var nonākt, analizējot tādu ēdināšanas pakalpojumu nozares finanšu analīzes rādītāju, kā komerciālā rentabilitāte1 (skat. 7. att.). Tas labāk piemērots starpvalstu salīdzināšanai, jo no tā tiek izņemts mēroga efekts, kad lielākām tautsaimniecībām vienādās nozarēs pie vienādiem nosacījumiem tiek ģenerēta lielāka peļņa tikai nozares lieluma dēļ.
Analizējot ēdināšanas pakalpojumu nozares neto peļņas vai komerciālās rentabilitātes rādītāju dinamiku, ir vērts atzīmēt Lietuvas nozares iespaidīgus panākumus 2022. gadā, kas var būt saistīti ar PVN likmes samazināšanu šai nozarei, kas bija spēkā Lietuvā no 01.01.2021. līdz 31.12.2023. Tas izskaidro arī nozares pārstāvju pretošanos PVN standartlikmes atgriešanai un prasības atgriezt PVN samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem (saite).
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados vērojams acīmredzams uzlabojums Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozares pelnītspējā, nozares uzņēmumu finansiālā stabilitāte ir zemākā līmenī nekā vidēji Lietuvā un Igaunijā, uz ko norāda kopējās likviditātes koeficients2 (skat. 8. att.). Ņemot vērā, ka PVN likmes samazināšana neietekmēja Lietuvas nozares kopējās likviditātes koeficientu, var uzskatīt, ka 1,2-1,6 ir pietiekams komforta līmenis, uz kuru Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare sāka pakāpeniski virzīties 2021.-2022. gadā.
Fiskālais aspekts
Analizējot PVN maksātāju, kuriem saimnieciskās pamatdarbības veids atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai ir 56 nozare (Ēdināšanas pakalpojumi), datus var atzīmēt, ka nozares PVN maksātāji Baltijas valstīs cieta no Covid‑19 pandēmijas daudz mazākā mērā nekā nozares PVN nemaksātāji: 2020. gadā PVN maksātāju apgrozījums ēdināšanas pakalpojumu nozarē Igaunijā samazinājies par 23,2 %, Latvijā – par 25,0 % un Lietuvā – par 16,5 % (skat. 9. att.), tajā pat laikā kopējam apgrozījumam samazinoties attiecīgi par 29,6 %, 29,9 % un 21,8 % (skat. 2. att.).
9. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares PVN maksātāju apgrozījums
10. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares valsts kasē iemaksājamais PVN
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Pēc 2022. gada katrā no Baltijas valstīm ēdināšanas nozarē PVN maksātājiem bija vērojama strauja atveseļošanās 2022. gadā un būtiska izaugsme 2023. gadā. Neapšaubāmi, savu ietekmi uz apgrozījuma dinamiku atstāja ēdināšanas pakalpojumu inflācija šajā periodā, taču apgrozījuma pieauguma tempi bija daudz augstākā līmenī, norādot uz būtisku reālo izaugsmi. Tas viss nevarēja neatspoguļoties valsts budžetos PVN ieņēmumu pieauguma veidā. Latvijā un Igaunijā PVN deklarāciju dati liecina par būtisku valsts budžetā iemaksājamā PVN apmēra pieaugumu 2022.‑2023. gadā (skat. 10. att.).
Savukārt, Lietuvas valdība 2021. gadā nolēma atbalstīt dažas no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušas pakalpojumu nozares, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozari, uz laiku samazinot to pakalpojumu piegādēm piemērojamo PVN likmi (9 % 21 % vietā). Šī lēmuma ietekmi uz valsts budžetu ēdināšanas nozares kontekstā var redzēt 10. attēlā. Pēc Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas oficiālā vērtējuma, PVN likmes samazināšanas ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm (izņemot alkoholisko dzērienu piegādes) rezultātā 2023. gadā Lietuvas valsts budžets neieguva 119 milj. euro (saite).
Kopsavilkums
Ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs smagi cieta no Covis‑19 pandēmijas. Vislielāko satricinājumu nozare pārdzīvoja 2020. gadā un 2021. gada 1. pusgadā, pēcāk uzrādot iespaidīgus atveseļošanas tempus. Analizējot finanšu rādītājus, var secināt, ka Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare pandēmijas laikā pārdzīvoja dziļas strukturālas pārmaiņas un pēc pandēmijas periodā nozare demonstrē daudz labāku pelnītspēju un finanšu stabilitāti. Strauja nozares attīstība pēc Covid‑19 pandēmijas nesa savu labumu Igaunijas un Latvijas valsts budžetiem PVN ieņēmumu kontekstā, bet ne Lietuvas gadījumā, kur PVN likme ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm tika samazināta ar nolūku palīdzēt nozares atveseļošanai.
nozares starpvalstu salīdzinājums
Šajā materiālā tiek veikts ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzinājums Baltijas valstīs laikā no 2018. gada. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzināšanai tiek izmantoti tādi nozares attīstību raksturojošie rādītāji, kā apgrozījums un inflācija, peļņa, rentabilitāte un likviditāte. Tiek analizēts nozares devums valsts budžeta ieņēmumos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kontekstā. Periods no 2018. gada tiek nosacīti sadalīts trīs posmos:
1. pirms Covid‑19 pandēmijas (līdz 2019. gada beigām),
2. Covid‑19 pandēmijas laiks (no 2020. gada līdz 2023. gada 1. pusgadam) un
3. pēc Covid‑19 pandēmijas (pēc 2023. gada 1. pusgada).
Rādītāju izvēle tika ierobežota ar pieejamību. Diemžēl, uz materiāla sagatavošanas brīdī vairākiem ēdināšanas pakalpojumu nozares statistikas rādītājiem joprojām nav apkopoti dati par 2023. gadu, kas ierobežo iespēju spriest par situāciju nozarē pēc Covid‑19 pandēmijas laikā. Tomēr, neskatoties uz nosacīti ierobežoto rādītāju skaitu, kas tiek izmantots nozares salīdzināšanai Baltijas valstu griezumā, materiāls sniedz pietiekami daudz informācijas, lai būtu iespējams izveidot priekšstatu par analizējamo jautājumu.
Apgrozījums un inflācija
Pirms Covid‑19 pandēmijas periodā Baltijas valstīs bija vērojama dinamiska ēdināšanas pakalpojumu nozares attīstība: divu gadu laikā (no 2017. līdz 2019. gadam) nozares apgrozījums Igaunijā pieauga par 17,4 %, Latvijā – par 22,8 %, bet Lietuvā – par 33,1 % (skat. 2. att.).
2. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
1 Statistiskā rādītāja indekss ir statistikas rādītājs, kuram atsauces (bāzes) periodu izsaka ar 100 indeksa punktiem. Bāzes perioda vidējā indeksa vērtība ir 100. Statistiskajam rādītājam un tā indeksam ir identiskā dinamika laika gaitā, bet dažāds mērogs.
Avots: Eurostat
Vērts atzīmēt, ka minētā nozares izaugsme notika stabilas ekonomiskas attīstības periodā un zemas inflācijas apstākļos. Darbinieku atalgojuma pieaugums visās Baltijas valstīs bija lielāks par cenu kāpumu, līdz ar to uzlabojās iedzīvotāju labklājība un pirktspēja (skat. 1. tab.).
1. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2018.-2019.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2018
2019
2018
2019
2018
2019
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
+3,8
+4,0
+4,0
+0,6
+4,0
+4,7
Bezdarbs, %
5,4
4,5
7,4
6,3
6,2
6,3
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+3,4
+2,3
+2,6
+2,7
+2,5
+2,2
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+10,1
+9,0
+11,1
+7,6
+9,8
+11,1
Avots: Eurostat
2020. gadā Baltijas valstīs, kā arī pārejā pasaulē, sākās Covid‑19 pandēmija. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nozares apgrozījums ieviesto Covid‑19 izplatīšanas ierobežojošo pasākumu rezultātā saruka: Igaunijā par 51,6 %, Latvijā par 53,5 % un Lietuvā par 41,8 % (skat. 2. att.).
Dati par nozares apgrozījumu 2020. gada 3. ceturksnī liecina, ka situācija Igaunijā un Latvijā nedaudz uzlabojās, kaut arī bija par apmēram par 20 % sliktāka, nekā gadu iepriekš. Savukārt Lietuvā 2020. gada 3. ceturksnī apgrozījums bija tikai par 2,9 % zemāks, nekā gadu iepriekš.
Ar Covid‑19 saslimšanas 2. vilni un ar tā apkarošanu saistītie ierobežojumi noveda pie loģiskas situācijas pasliktināšanās nozarē katrā no Baltijas valstīm. Rezultātā 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā bija novērots nozares apgrozījuma samazinājums par 29,6 %, Latvijā – par 29,9 % un Lietuvā – par 21,8 procentiem. Covid‑19 pandēmija atstāja negatīvo ietekmi arī uz citām nozarēm un uz Baltijas valstu tautsaimniecībām kopumā: 2020. gadā Lietuvas ekonomikas reālā izaugsme apstājās, savukārt Latvijas un Igaunijas tautsaimniecībā bija novērojama lejupslīde (skat. 2. tab.).
2. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2020.-2021.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2020
2021
2020
2021
2020
2021
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-1,0
+7,2
-3,5
+6,7
0,0
+6,3
Bezdarbs, %
6,9
6,2
8,1
7,6
8,5
7,1
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
-0,6
+4,5
+0,1
+3,2
+1,1
+4,6
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+1,7
+9,0
+0,5
+5,6
+5,2
+13,2
Avots: Eurostat
No Covid‑19 izraisītām sekām smagi cieta ne tikai Baltijas valstu tautsaimniecība, bet arī globālā ekonomika, kā rezultātā 2021. gada beigās, samazinoties globālās ekonomikas izaugsmei, sāka pieaugt cenas, palielinot stagflācijas iestāšanās riskus. 2021. gada decembrī inflācija Igaunijā un Lietuvā pārsniedza 10 %, sasniedzot attiecīgi 12,0 % un 10,7 %, bet Latvijā – 7,9 % līmeni.
2022. gadā epidemioloģiskā situācija Baltijas valstīs uzlabojās tik tālu, ka pirmajā pusgadā tika atcelti visi ar Covid‑19 saistītie ierobežojumi un Baltijas valstu tautsaimniecības, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozare, varēja sākt atveseļoties. Taču 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas izraisīja negatīvās sekas Pasaules ekonomikas un t.sk. Baltijas valstu ekonomikas attīstībai, cita starpā izraisot cenu šoku enerģijas produktiem, tādā veidā papildus apgrūtinot ekonomisko attīstību. Ja 2022. gadā Latvijas un Lietuvas tautsaimniecībās bija vērojama ekonomiskā izaugsme, tad 2023. gadā visās Baltijas valstīs bija vērojama lejupslīde.
3. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2022.-2023.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2022
2023
2022
2023
2022
2023
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-0,5
-3,0
+3,0
-0,3
+2,4
-0,3
Bezdarbs, %
5,6
6,4
6,9
6,5
6,0
6,9
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+19,4
+9,1
+17,2
+9,1
+18,9
+8,7
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+13,7
+10,3
+14,8
+12,7
+16,3
+12,3
Avots: Eurostat
Neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs spēja ātri atkopties no Covid‑19 pandēmijas negatīvajām sekām. Divu gadu laikā (no 2021. gada līdz 2023. gadam) nozare uzrādīja strauju izaugsmi, tās apgrozījumam pieaugot Igaunijā par 70,7 %, Latvijā par 128,1 % un Lietuvā par 87,8 procentiem. Neskatoties uz augstu inflācijas līmeni tautsaimniecībās, ēdināšanas pakalpojumu cenu piegums bija mērenāks, bet izaugsme straujāka. Tā, piem., Latvijas ēdināšanas nozares apgrozījums 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, bija par 52,4 % lielāks, bet cenu līmenis tajā pašā periodā vidēji palielinājās par 33,0 %, tādējādi liecinot par būtisku nozares reālo izaugsmi pēc Covid‑19 pandēmijas periodā (skat. 3. un 4. att.).
3. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
4. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
2021. gadā Lietuvas valdība no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušajām nozarēm – ēdināšanai, kultūrai un sportam – uz noteiktu laiku ieviesa PVN samazināto likmi 9 % apmērā (spēkā no 01.07.2021., saite). Ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot alkoholisko dzērienus) minētā PVN samazinātā likme bija spēkā līdz 2023. gada beigām.
5. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Kā var redzēt no 5. attēla, PVN likmes samazināšanas rezultātā 2021. gada otrajā pusgadā nav vērojama uzskatāma negatīva ietekme uz Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu inflācijas dinamiku, līdz ar to nevarēju būt arī ievērojamas pozitīvas ietekmes uz pieprasījumu pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Cita situācija vērojama 2024. gadā, kad ēdināšanas pakalpojumiem atkal sāka piemērot PVN standartlikmi. Igaunijā, kur PVN standartlikme no 01.01.2024. tika pacelta par 2 procentpunktiem, arī vērojama augšupvērsta ietekme uz inflāciju nozarē. Savukārt Latvijā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2024. gadā vērojama stabila cenu pieauguma tempa samazināšanās.
Neapšaubāmi, lai būtu iespējams ar pārliecību secināt, ka minētas tendences bija saistītas ar izmaiņām PVN likmēs un cik lielā mērā, ir nepieciešama padziļināta ekonometriskā izpēte, jo PVN likme nav vienīgais faktors, kas ietekmē inflācijas dinamiku. Taču nevar noliegt, ka Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares pārstāvji izmantoja PVN likmes samazināšanu kā iespēju uzlabot savu un savu uzņēmumu finansiālo stāvokli, par ko tiek diskutēts nākamajā sadaļā.
Uzņēmumu finanšu rādītāji
Neskatoties uz to, ka pirms Covid‑19 pandēmijas periodā ēdināšanas pakalpojumu nozaru attīstība Baltijas valstīs bija ļoti dinamiska, Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, makroekonomiskajā līmenī neuzradīja pelnītspējas pazīmes: nozares neto peļņa Latvijā 2018.–2019. gadā bija 5 un vairāk reizes zemāka nekā kaimiņvalstīs (skat. 6. att.). 2020. gads, kā bija minēts iepriekš, bija grūts un izaicinājumu pilns, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozaru pārstāvjiem, kā rezultātā zaudējumu apmērs, kas tika uzkrāts nozarē, pārsniedza nozarē nopelnīto. Īpaši lieli zaudējumi bija novērojami Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Neskatoties uz to, ka 2021. gada 1. pusgadā Baltijas valstīs bija diezgan nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija un bargie ierobežojumi ēdināšanas nozares darbībai tika mīkstināti tikai 2.‑3. ceturksnī, nozare visās Baltijas valstīs spēja noslēgt gadu ar peļņu. Lietuvas un Igaunijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2021. gadā uzkrātā neto peļņa bija līdzvērtīga peļņas apmēriem, kas tika gūti pirms Covid‑19 pandēmijas. Latvijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozare noslēdza 2021. gadu ar būtiski labākiem rezultātiem. Tas norāda uz to, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare Latvijā 2020. gada laikā pārdzīvoja lielas strukturālas pārmaiņas, uzņēmēji, kuriem pirms pandēmijas neizdevās izveidot peļņu nesošo biznesu vai kuri nespēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem, pārtrauca savu saimniecisko darbību un tirgū palika spējīgākie no tiem.
Pie līdzīgiem secinājumiem var nonākt, analizējot tādu ēdināšanas pakalpojumu nozares finanšu analīzes rādītāju, kā komerciālā rentabilitāte1 (skat. 7. att.). Tas labāk piemērots starpvalstu salīdzināšanai, jo no tā tiek izņemts mēroga efekts, kad lielākām tautsaimniecībām vienādās nozarēs pie vienādiem nosacījumiem tiek ģenerēta lielāka peļņa tikai nozares lieluma dēļ.
Analizējot ēdināšanas pakalpojumu nozares neto peļņas vai komerciālās rentabilitātes rādītāju dinamiku, ir vērts atzīmēt Lietuvas nozares iespaidīgus panākumus 2022. gadā, kas var būt saistīti ar PVN likmes samazināšanu šai nozarei, kas bija spēkā Lietuvā no 01.01.2021. līdz 31.12.2023. Tas izskaidro arī nozares pārstāvju pretošanos PVN standartlikmes atgriešanai un prasības atgriezt PVN samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem (saite).
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados vērojams acīmredzams uzlabojums Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozares pelnītspējā, nozares uzņēmumu finansiālā stabilitāte ir zemākā līmenī nekā vidēji Lietuvā un Igaunijā, uz ko norāda kopējās likviditātes koeficients2 (skat. 8. att.). Ņemot vērā, ka PVN likmes samazināšana neietekmēja Lietuvas nozares kopējās likviditātes koeficientu, var uzskatīt, ka 1,2-1,6 ir pietiekams komforta līmenis, uz kuru Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare sāka pakāpeniski virzīties 2021.-2022. gadā.
Fiskālais aspekts
Analizējot PVN maksātāju, kuriem saimnieciskās pamatdarbības veids atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai ir 56 nozare (Ēdināšanas pakalpojumi), datus var atzīmēt, ka nozares PVN maksātāji Baltijas valstīs cieta no Covid‑19 pandēmijas daudz mazākā mērā nekā nozares PVN nemaksātāji: 2020. gadā PVN maksātāju apgrozījums ēdināšanas pakalpojumu nozarē Igaunijā samazinājies par 23,2 %, Latvijā – par 25,0 % un Lietuvā – par 16,5 % (skat. 9. att.), tajā pat laikā kopējam apgrozījumam samazinoties attiecīgi par 29,6 %, 29,9 % un 21,8 % (skat. 2. att.).
9. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares PVN maksātāju apgrozījums
10. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares valsts kasē iemaksājamais PVN
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Pēc 2022. gada katrā no Baltijas valstīm ēdināšanas nozarē PVN maksātājiem bija vērojama strauja atveseļošanās 2022. gadā un būtiska izaugsme 2023. gadā. Neapšaubāmi, savu ietekmi uz apgrozījuma dinamiku atstāja ēdināšanas pakalpojumu inflācija šajā periodā, taču apgrozījuma pieauguma tempi bija daudz augstākā līmenī, norādot uz būtisku reālo izaugsmi. Tas viss nevarēja neatspoguļoties valsts budžetos PVN ieņēmumu pieauguma veidā. Latvijā un Igaunijā PVN deklarāciju dati liecina par būtisku valsts budžetā iemaksājamā PVN apmēra pieaugumu 2022.‑2023. gadā (skat. 10. att.).
Savukārt, Lietuvas valdība 2021. gadā nolēma atbalstīt dažas no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušas pakalpojumu nozares, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozari, uz laiku samazinot to pakalpojumu piegādēm piemērojamo PVN likmi (9 % 21 % vietā). Šī lēmuma ietekmi uz valsts budžetu ēdināšanas nozares kontekstā var redzēt 10. attēlā. Pēc Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas oficiālā vērtējuma, PVN likmes samazināšanas ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm (izņemot alkoholisko dzērienu piegādes) rezultātā 2023. gadā Lietuvas valsts budžets neieguva 119 milj. euro (saite).
Kopsavilkums
Ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs smagi cieta no Covis‑19 pandēmijas. Vislielāko satricinājumu nozare pārdzīvoja 2020. gadā un 2021. gada 1. pusgadā, pēcāk uzrādot iespaidīgus atveseļošanas tempus. Analizējot finanšu rādītājus, var secināt, ka Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare pandēmijas laikā pārdzīvoja dziļas strukturālas pārmaiņas un pēc pandēmijas periodā nozare demonstrē daudz labāku pelnītspēju un finanšu stabilitāti. Strauja nozares attīstība pēc Covid‑19 pandēmijas nesa savu labumu Igaunijas un Latvijas valsts budžetiem PVN ieņēmumu kontekstā, bet ne Lietuvas gadījumā, kur PVN likme ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm tika samazināta ar nolūku palīdzēt nozares atveseļošanai.
Ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs
nozares starpvalstu salīdzinājums
Šajā materiālā tiek veikts ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzinājums Baltijas valstīs laikā no 2018. gada. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzināšanai tiek izmantoti tādi nozares attīstību raksturojošie rādītāji, kā apgrozījums un inflācija, peļņa, rentabilitāte un likviditāte. Tiek analizēts nozares devums valsts budžeta ieņēmumos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kontekstā. Periods no 2018. gada tiek nosacīti sadalīts trīs posmos:
1. pirms Covid‑19 pandēmijas (līdz 2019. gada beigām),
2. Covid‑19 pandēmijas laiks (no 2020. gada līdz 2023. gada 1. pusgadam) un
3. pēc Covid‑19 pandēmijas (pēc 2023. gada 1. pusgada).
Rādītāju izvēle tika ierobežota ar pieejamību. Diemžēl, uz materiāla sagatavošanas brīdī vairākiem ēdināšanas pakalpojumu nozares statistikas rādītājiem joprojām nav apkopoti dati par 2023. gadu, kas ierobežo iespēju spriest par situāciju nozarē pēc Covid‑19 pandēmijas laikā. Tomēr, neskatoties uz nosacīti ierobežoto rādītāju skaitu, kas tiek izmantots nozares salīdzināšanai Baltijas valstu griezumā, materiāls sniedz pietiekami daudz informācijas, lai būtu iespējams izveidot priekšstatu par analizējamo jautājumu.
Apgrozījums un inflācija
Pirms Covid‑19 pandēmijas periodā Baltijas valstīs bija vērojama dinamiska ēdināšanas pakalpojumu nozares attīstība: divu gadu laikā (no 2017. līdz 2019. gadam) nozares apgrozījums Igaunijā pieauga par 17,4 %, Latvijā – par 22,8 %, bet Lietuvā – par 33,1 % (skat. 2. att.).
2. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
1 Statistiskā rādītāja indekss ir statistikas rādītājs, kuram atsauces (bāzes) periodu izsaka ar 100 indeksa punktiem. Bāzes perioda vidējā indeksa vērtība ir 100. Statistiskajam rādītājam un tā indeksam ir identiskā dinamika laika gaitā, bet dažāds mērogs.
Avots: Eurostat
Vērts atzīmēt, ka minētā nozares izaugsme notika stabilas ekonomiskas attīstības periodā un zemas inflācijas apstākļos. Darbinieku atalgojuma pieaugums visās Baltijas valstīs bija lielāks par cenu kāpumu, līdz ar to uzlabojās iedzīvotāju labklājība un pirktspēja (skat. 1. tab.).
1. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2018.-2019.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2018
2019
2018
2019
2018
2019
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
+3,8
+4,0
+4,0
+0,6
+4,0
+4,7
Bezdarbs, %
5,4
4,5
7,4
6,3
6,2
6,3
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+3,4
+2,3
+2,6
+2,7
+2,5
+2,2
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+10,1
+9,0
+11,1
+7,6
+9,8
+11,1
Avots: Eurostat
2020. gadā Baltijas valstīs, kā arī pārejā pasaulē, sākās Covid‑19 pandēmija. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nozares apgrozījums ieviesto Covid‑19 izplatīšanas ierobežojošo pasākumu rezultātā saruka: Igaunijā par 51,6 %, Latvijā par 53,5 % un Lietuvā par 41,8 % (skat. 2. att.).
Dati par nozares apgrozījumu 2020. gada 3. ceturksnī liecina, ka situācija Igaunijā un Latvijā nedaudz uzlabojās, kaut arī bija par apmēram par 20 % sliktāka, nekā gadu iepriekš. Savukārt Lietuvā 2020. gada 3. ceturksnī apgrozījums bija tikai par 2,9 % zemāks, nekā gadu iepriekš.
Ar Covid‑19 saslimšanas 2. vilni un ar tā apkarošanu saistītie ierobežojumi noveda pie loģiskas situācijas pasliktināšanās nozarē katrā no Baltijas valstīm. Rezultātā 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā bija novērots nozares apgrozījuma samazinājums par 29,6 %, Latvijā – par 29,9 % un Lietuvā – par 21,8 procentiem. Covid‑19 pandēmija atstāja negatīvo ietekmi arī uz citām nozarēm un uz Baltijas valstu tautsaimniecībām kopumā: 2020. gadā Lietuvas ekonomikas reālā izaugsme apstājās, savukārt Latvijas un Igaunijas tautsaimniecībā bija novērojama lejupslīde (skat. 2. tab.).
2. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2020.-2021.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2020
2021
2020
2021
2020
2021
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-1,0
+7,2
-3,5
+6,7
0,0
+6,3
Bezdarbs, %
6,9
6,2
8,1
7,6
8,5
7,1
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
-0,6
+4,5
+0,1
+3,2
+1,1
+4,6
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+1,7
+9,0
+0,5
+5,6
+5,2
+13,2
Avots: Eurostat
No Covid‑19 izraisītām sekām smagi cieta ne tikai Baltijas valstu tautsaimniecība, bet arī globālā ekonomika, kā rezultātā 2021. gada beigās, samazinoties globālās ekonomikas izaugsmei, sāka pieaugt cenas, palielinot stagflācijas iestāšanās riskus. 2021. gada decembrī inflācija Igaunijā un Lietuvā pārsniedza 10 %, sasniedzot attiecīgi 12,0 % un 10,7 %, bet Latvijā – 7,9 % līmeni.
2022. gadā epidemioloģiskā situācija Baltijas valstīs uzlabojās tik tālu, ka pirmajā pusgadā tika atcelti visi ar Covid‑19 saistītie ierobežojumi un Baltijas valstu tautsaimniecības, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozare, varēja sākt atveseļoties. Taču 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas izraisīja negatīvās sekas Pasaules ekonomikas un t.sk. Baltijas valstu ekonomikas attīstībai, cita starpā izraisot cenu šoku enerģijas produktiem, tādā veidā papildus apgrūtinot ekonomisko attīstību. Ja 2022. gadā Latvijas un Lietuvas tautsaimniecībās bija vērojama ekonomiskā izaugsme, tad 2023. gadā visās Baltijas valstīs bija vērojama lejupslīde.
3. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2022.-2023.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2022
2023
2022
2023
2022
2023
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-0,5
-3,0
+3,0
-0,3
+2,4
-0,3
Bezdarbs, %
5,6
6,4
6,9
6,5
6,0
6,9
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+19,4
+9,1
+17,2
+9,1
+18,9
+8,7
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+13,7
+10,3
+14,8
+12,7
+16,3
+12,3
Avots: Eurostat
Neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs spēja ātri atkopties no Covid‑19 pandēmijas negatīvajām sekām. Divu gadu laikā (no 2021. gada līdz 2023. gadam) nozare uzrādīja strauju izaugsmi, tās apgrozījumam pieaugot Igaunijā par 70,7 %, Latvijā par 128,1 % un Lietuvā par 87,8 procentiem. Neskatoties uz augstu inflācijas līmeni tautsaimniecībās, ēdināšanas pakalpojumu cenu piegums bija mērenāks, bet izaugsme straujāka. Tā, piem., Latvijas ēdināšanas nozares apgrozījums 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, bija par 52,4 % lielāks, bet cenu līmenis tajā pašā periodā vidēji palielinājās par 33,0 %, tādējādi liecinot par būtisku nozares reālo izaugsmi pēc Covid‑19 pandēmijas periodā (skat. 3. un 4. att.).
3. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
4. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
2021. gadā Lietuvas valdība no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušajām nozarēm – ēdināšanai, kultūrai un sportam – uz noteiktu laiku ieviesa PVN samazināto likmi 9 % apmērā (spēkā no 01.07.2021., saite). Ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot alkoholisko dzērienus) minētā PVN samazinātā likme bija spēkā līdz 2023. gada beigām.
5. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Kā var redzēt no 5. attēla, PVN likmes samazināšanas rezultātā 2021. gada otrajā pusgadā nav vērojama uzskatāma negatīva ietekme uz Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu inflācijas dinamiku, līdz ar to nevarēju būt arī ievērojamas pozitīvas ietekmes uz pieprasījumu pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Cita situācija vērojama 2024. gadā, kad ēdināšanas pakalpojumiem atkal sāka piemērot PVN standartlikmi. Igaunijā, kur PVN standartlikme no 01.01.2024. tika pacelta par 2 procentpunktiem, arī vērojama augšupvērsta ietekme uz inflāciju nozarē. Savukārt Latvijā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2024. gadā vērojama stabila cenu pieauguma tempa samazināšanās.
Neapšaubāmi, lai būtu iespējams ar pārliecību secināt, ka minētas tendences bija saistītas ar izmaiņām PVN likmēs un cik lielā mērā, ir nepieciešama padziļināta ekonometriskā izpēte, jo PVN likme nav vienīgais faktors, kas ietekmē inflācijas dinamiku. Taču nevar noliegt, ka Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares pārstāvji izmantoja PVN likmes samazināšanu kā iespēju uzlabot savu un savu uzņēmumu finansiālo stāvokli, par ko tiek diskutēts nākamajā sadaļā.
Uzņēmumu finanšu rādītāji
Neskatoties uz to, ka pirms Covid‑19 pandēmijas periodā ēdināšanas pakalpojumu nozaru attīstība Baltijas valstīs bija ļoti dinamiska, Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, makroekonomiskajā līmenī neuzradīja pelnītspējas pazīmes: nozares neto peļņa Latvijā 2018.–2019. gadā bija 5 un vairāk reizes zemāka nekā kaimiņvalstīs (skat. 6. att.). 2020. gads, kā bija minēts iepriekš, bija grūts un izaicinājumu pilns, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozaru pārstāvjiem, kā rezultātā zaudējumu apmērs, kas tika uzkrāts nozarē, pārsniedza nozarē nopelnīto. Īpaši lieli zaudējumi bija novērojami Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Neskatoties uz to, ka 2021. gada 1. pusgadā Baltijas valstīs bija diezgan nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija un bargie ierobežojumi ēdināšanas nozares darbībai tika mīkstināti tikai 2.‑3. ceturksnī, nozare visās Baltijas valstīs spēja noslēgt gadu ar peļņu. Lietuvas un Igaunijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2021. gadā uzkrātā neto peļņa bija līdzvērtīga peļņas apmēriem, kas tika gūti pirms Covid‑19 pandēmijas. Latvijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozare noslēdza 2021. gadu ar būtiski labākiem rezultātiem. Tas norāda uz to, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare Latvijā 2020. gada laikā pārdzīvoja lielas strukturālas pārmaiņas, uzņēmēji, kuriem pirms pandēmijas neizdevās izveidot peļņu nesošo biznesu vai kuri nespēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem, pārtrauca savu saimniecisko darbību un tirgū palika spējīgākie no tiem.
Pie līdzīgiem secinājumiem var nonākt, analizējot tādu ēdināšanas pakalpojumu nozares finanšu analīzes rādītāju, kā komerciālā rentabilitāte1 (skat. 7. att.). Tas labāk piemērots starpvalstu salīdzināšanai, jo no tā tiek izņemts mēroga efekts, kad lielākām tautsaimniecībām vienādās nozarēs pie vienādiem nosacījumiem tiek ģenerēta lielāka peļņa tikai nozares lieluma dēļ.
Analizējot ēdināšanas pakalpojumu nozares neto peļņas vai komerciālās rentabilitātes rādītāju dinamiku, ir vērts atzīmēt Lietuvas nozares iespaidīgus panākumus 2022. gadā, kas var būt saistīti ar PVN likmes samazināšanu šai nozarei, kas bija spēkā Lietuvā no 01.01.2021. līdz 31.12.2023. Tas izskaidro arī nozares pārstāvju pretošanos PVN standartlikmes atgriešanai un prasības atgriezt PVN samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem (saite).
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados vērojams acīmredzams uzlabojums Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozares pelnītspējā, nozares uzņēmumu finansiālā stabilitāte ir zemākā līmenī nekā vidēji Lietuvā un Igaunijā, uz ko norāda kopējās likviditātes koeficients2 (skat. 8. att.). Ņemot vērā, ka PVN likmes samazināšana neietekmēja Lietuvas nozares kopējās likviditātes koeficientu, var uzskatīt, ka 1,2-1,6 ir pietiekams komforta līmenis, uz kuru Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare sāka pakāpeniski virzīties 2021.-2022. gadā.
Fiskālais aspekts
Analizējot PVN maksātāju, kuriem saimnieciskās pamatdarbības veids atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai ir 56 nozare (Ēdināšanas pakalpojumi), datus var atzīmēt, ka nozares PVN maksātāji Baltijas valstīs cieta no Covid‑19 pandēmijas daudz mazākā mērā nekā nozares PVN nemaksātāji: 2020. gadā PVN maksātāju apgrozījums ēdināšanas pakalpojumu nozarē Igaunijā samazinājies par 23,2 %, Latvijā – par 25,0 % un Lietuvā – par 16,5 % (skat. 9. att.), tajā pat laikā kopējam apgrozījumam samazinoties attiecīgi par 29,6 %, 29,9 % un 21,8 % (skat. 2. att.).
9. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares PVN maksātāju apgrozījums
10. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares valsts kasē iemaksājamais PVN
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Pēc 2022. gada katrā no Baltijas valstīm ēdināšanas nozarē PVN maksātājiem bija vērojama strauja atveseļošanās 2022. gadā un būtiska izaugsme 2023. gadā. Neapšaubāmi, savu ietekmi uz apgrozījuma dinamiku atstāja ēdināšanas pakalpojumu inflācija šajā periodā, taču apgrozījuma pieauguma tempi bija daudz augstākā līmenī, norādot uz būtisku reālo izaugsmi. Tas viss nevarēja neatspoguļoties valsts budžetos PVN ieņēmumu pieauguma veidā. Latvijā un Igaunijā PVN deklarāciju dati liecina par būtisku valsts budžetā iemaksājamā PVN apmēra pieaugumu 2022.‑2023. gadā (skat. 10. att.).
Savukārt, Lietuvas valdība 2021. gadā nolēma atbalstīt dažas no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušas pakalpojumu nozares, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozari, uz laiku samazinot to pakalpojumu piegādēm piemērojamo PVN likmi (9 % 21 % vietā). Šī lēmuma ietekmi uz valsts budžetu ēdināšanas nozares kontekstā var redzēt 10. attēlā. Pēc Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas oficiālā vērtējuma, PVN likmes samazināšanas ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm (izņemot alkoholisko dzērienu piegādes) rezultātā 2023. gadā Lietuvas valsts budžets neieguva 119 milj. euro (saite).
Kopsavilkums
Ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs smagi cieta no Covis‑19 pandēmijas. Vislielāko satricinājumu nozare pārdzīvoja 2020. gadā un 2021. gada 1. pusgadā, pēcāk uzrādot iespaidīgus atveseļošanas tempus. Analizējot finanšu rādītājus, var secināt, ka Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare pandēmijas laikā pārdzīvoja dziļas strukturālas pārmaiņas un pēc pandēmijas periodā nozare demonstrē daudz labāku pelnītspēju un finanšu stabilitāti. Strauja nozares attīstība pēc Covid‑19 pandēmijas nesa savu labumu Igaunijas un Latvijas valsts budžetiem PVN ieņēmumu kontekstā, bet ne Lietuvas gadījumā, kur PVN likme ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm tika samazināta ar nolūku palīdzēt nozares atveseļošanai.
nozares starpvalstu salīdzinājums
Šajā materiālā tiek veikts ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzinājums Baltijas valstīs laikā no 2018. gada. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares salīdzināšanai tiek izmantoti tādi nozares attīstību raksturojošie rādītāji, kā apgrozījums un inflācija, peļņa, rentabilitāte un likviditāte. Tiek analizēts nozares devums valsts budžeta ieņēmumos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kontekstā. Periods no 2018. gada tiek nosacīti sadalīts trīs posmos:
1. pirms Covid‑19 pandēmijas (līdz 2019. gada beigām),
2. Covid‑19 pandēmijas laiks (no 2020. gada līdz 2023. gada 1. pusgadam) un
3. pēc Covid‑19 pandēmijas (pēc 2023. gada 1. pusgada).
Rādītāju izvēle tika ierobežota ar pieejamību. Diemžēl, uz materiāla sagatavošanas brīdī vairākiem ēdināšanas pakalpojumu nozares statistikas rādītājiem joprojām nav apkopoti dati par 2023. gadu, kas ierobežo iespēju spriest par situāciju nozarē pēc Covid‑19 pandēmijas laikā. Tomēr, neskatoties uz nosacīti ierobežoto rādītāju skaitu, kas tiek izmantots nozares salīdzināšanai Baltijas valstu griezumā, materiāls sniedz pietiekami daudz informācijas, lai būtu iespējams izveidot priekšstatu par analizējamo jautājumu.
Apgrozījums un inflācija
Pirms Covid‑19 pandēmijas periodā Baltijas valstīs bija vērojama dinamiska ēdināšanas pakalpojumu nozares attīstība: divu gadu laikā (no 2017. līdz 2019. gadam) nozares apgrozījums Igaunijā pieauga par 17,4 %, Latvijā – par 22,8 %, bet Lietuvā – par 33,1 % (skat. 2. att.).
2. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
1 Statistiskā rādītāja indekss ir statistikas rādītājs, kuram atsauces (bāzes) periodu izsaka ar 100 indeksa punktiem. Bāzes perioda vidējā indeksa vērtība ir 100. Statistiskajam rādītājam un tā indeksam ir identiskā dinamika laika gaitā, bet dažāds mērogs.
Avots: Eurostat
Vērts atzīmēt, ka minētā nozares izaugsme notika stabilas ekonomiskas attīstības periodā un zemas inflācijas apstākļos. Darbinieku atalgojuma pieaugums visās Baltijas valstīs bija lielāks par cenu kāpumu, līdz ar to uzlabojās iedzīvotāju labklājība un pirktspēja (skat. 1. tab.).
1. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2018.-2019.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2018
2019
2018
2019
2018
2019
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
+3,8
+4,0
+4,0
+0,6
+4,0
+4,7
Bezdarbs, %
5,4
4,5
7,4
6,3
6,2
6,3
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+3,4
+2,3
+2,6
+2,7
+2,5
+2,2
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+10,1
+9,0
+11,1
+7,6
+9,8
+11,1
Avots: Eurostat
2020. gadā Baltijas valstīs, kā arī pārejā pasaulē, sākās Covid‑19 pandēmija. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, nozares apgrozījums ieviesto Covid‑19 izplatīšanas ierobežojošo pasākumu rezultātā saruka: Igaunijā par 51,6 %, Latvijā par 53,5 % un Lietuvā par 41,8 % (skat. 2. att.).
Dati par nozares apgrozījumu 2020. gada 3. ceturksnī liecina, ka situācija Igaunijā un Latvijā nedaudz uzlabojās, kaut arī bija par apmēram par 20 % sliktāka, nekā gadu iepriekš. Savukārt Lietuvā 2020. gada 3. ceturksnī apgrozījums bija tikai par 2,9 % zemāks, nekā gadu iepriekš.
Ar Covid‑19 saslimšanas 2. vilni un ar tā apkarošanu saistītie ierobežojumi noveda pie loģiskas situācijas pasliktināšanās nozarē katrā no Baltijas valstīm. Rezultātā 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu Igaunijā bija novērots nozares apgrozījuma samazinājums par 29,6 %, Latvijā – par 29,9 % un Lietuvā – par 21,8 procentiem. Covid‑19 pandēmija atstāja negatīvo ietekmi arī uz citām nozarēm un uz Baltijas valstu tautsaimniecībām kopumā: 2020. gadā Lietuvas ekonomikas reālā izaugsme apstājās, savukārt Latvijas un Igaunijas tautsaimniecībā bija novērojama lejupslīde (skat. 2. tab.).
2. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2020.-2021.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2020
2021
2020
2021
2020
2021
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-1,0
+7,2
-3,5
+6,7
0,0
+6,3
Bezdarbs, %
6,9
6,2
8,1
7,6
8,5
7,1
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
-0,6
+4,5
+0,1
+3,2
+1,1
+4,6
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+1,7
+9,0
+0,5
+5,6
+5,2
+13,2
Avots: Eurostat
No Covid‑19 izraisītām sekām smagi cieta ne tikai Baltijas valstu tautsaimniecība, bet arī globālā ekonomika, kā rezultātā 2021. gada beigās, samazinoties globālās ekonomikas izaugsmei, sāka pieaugt cenas, palielinot stagflācijas iestāšanās riskus. 2021. gada decembrī inflācija Igaunijā un Lietuvā pārsniedza 10 %, sasniedzot attiecīgi 12,0 % un 10,7 %, bet Latvijā – 7,9 % līmeni.
2022. gadā epidemioloģiskā situācija Baltijas valstīs uzlabojās tik tālu, ka pirmajā pusgadā tika atcelti visi ar Covid‑19 saistītie ierobežojumi un Baltijas valstu tautsaimniecības, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozare, varēja sākt atveseļoties. Taču 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā, kas izraisīja negatīvās sekas Pasaules ekonomikas un t.sk. Baltijas valstu ekonomikas attīstībai, cita starpā izraisot cenu šoku enerģijas produktiem, tādā veidā papildus apgrūtinot ekonomisko attīstību. Ja 2022. gadā Latvijas un Lietuvas tautsaimniecībās bija vērojama ekonomiskā izaugsme, tad 2023. gadā visās Baltijas valstīs bija vērojama lejupslīde.
3. tabula. Ekonomiskā situācija Baltijas valstīs, 2022.-2023.
Statistikas rādītājs
Igaunija
Latvija
Lietuva
2022
2023
2022
2023
2022
2023
Reālais IKP, gada pārmaiņas, %
-0,5
-3,0
+3,0
-0,3
+2,4
-0,3
Bezdarbs, %
5,6
6,4
6,9
6,5
6,0
6,9
Patēriņa cenas, gada pārmaiņas, %
+19,4
+9,1
+17,2
+9,1
+18,9
+8,7
Darbinieku atalgojums, gada pārmaiņas, %
+13,7
+10,3
+14,8
+12,7
+16,3
+12,3
Avots: Eurostat
Neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs spēja ātri atkopties no Covid‑19 pandēmijas negatīvajām sekām. Divu gadu laikā (no 2021. gada līdz 2023. gadam) nozare uzrādīja strauju izaugsmi, tās apgrozījumam pieaugot Igaunijā par 70,7 %, Latvijā par 128,1 % un Lietuvā par 87,8 procentiem. Neskatoties uz augstu inflācijas līmeni tautsaimniecībās, ēdināšanas pakalpojumu cenu piegums bija mērenāks, bet izaugsme straujāka. Tā, piem., Latvijas ēdināšanas nozares apgrozījums 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, bija par 52,4 % lielāks, bet cenu līmenis tajā pašā periodā vidēji palielinājās par 33,0 %, tādējādi liecinot par būtisku nozares reālo izaugsmi pēc Covid‑19 pandēmijas periodā (skat. 3. un 4. att.).
3. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares apgrozījums
4. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
2021. gadā Lietuvas valdība no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušajām nozarēm – ēdināšanai, kultūrai un sportam – uz noteiktu laiku ieviesa PVN samazināto likmi 9 % apmērā (spēkā no 01.07.2021., saite). Ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot alkoholisko dzērienus) minētā PVN samazinātā likme bija spēkā līdz 2023. gada beigām.
5. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu cenas
Avots: Eurostat
Kā var redzēt no 5. attēla, PVN likmes samazināšanas rezultātā 2021. gada otrajā pusgadā nav vērojama uzskatāma negatīva ietekme uz Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu inflācijas dinamiku, līdz ar to nevarēju būt arī ievērojamas pozitīvas ietekmes uz pieprasījumu pēc ēdināšanas pakalpojumiem. Cita situācija vērojama 2024. gadā, kad ēdināšanas pakalpojumiem atkal sāka piemērot PVN standartlikmi. Igaunijā, kur PVN standartlikme no 01.01.2024. tika pacelta par 2 procentpunktiem, arī vērojama augšupvērsta ietekme uz inflāciju nozarē. Savukārt Latvijā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2024. gadā vērojama stabila cenu pieauguma tempa samazināšanās.
Neapšaubāmi, lai būtu iespējams ar pārliecību secināt, ka minētas tendences bija saistītas ar izmaiņām PVN likmēs un cik lielā mērā, ir nepieciešama padziļināta ekonometriskā izpēte, jo PVN likme nav vienīgais faktors, kas ietekmē inflācijas dinamiku. Taču nevar noliegt, ka Lietuvas ēdināšanas pakalpojumu nozares pārstāvji izmantoja PVN likmes samazināšanu kā iespēju uzlabot savu un savu uzņēmumu finansiālo stāvokli, par ko tiek diskutēts nākamajā sadaļā.
Uzņēmumu finanšu rādītāji
Neskatoties uz to, ka pirms Covid‑19 pandēmijas periodā ēdināšanas pakalpojumu nozaru attīstība Baltijas valstīs bija ļoti dinamiska, Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, makroekonomiskajā līmenī neuzradīja pelnītspējas pazīmes: nozares neto peļņa Latvijā 2018.–2019. gadā bija 5 un vairāk reizes zemāka nekā kaimiņvalstīs (skat. 6. att.). 2020. gads, kā bija minēts iepriekš, bija grūts un izaicinājumu pilns, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozaru pārstāvjiem, kā rezultātā zaudējumu apmērs, kas tika uzkrāts nozarē, pārsniedza nozarē nopelnīto. Īpaši lieli zaudējumi bija novērojami Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
Neskatoties uz to, ka 2021. gada 1. pusgadā Baltijas valstīs bija diezgan nelabvēlīga epidemioloģiskā situācija un bargie ierobežojumi ēdināšanas nozares darbībai tika mīkstināti tikai 2.‑3. ceturksnī, nozare visās Baltijas valstīs spēja noslēgt gadu ar peļņu. Lietuvas un Igaunijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozarē 2021. gadā uzkrātā neto peļņa bija līdzvērtīga peļņas apmēriem, kas tika gūti pirms Covid‑19 pandēmijas. Latvijas gadījumā ēdināšanas pakalpojumu nozare noslēdza 2021. gadu ar būtiski labākiem rezultātiem. Tas norāda uz to, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare Latvijā 2020. gada laikā pārdzīvoja lielas strukturālas pārmaiņas, uzņēmēji, kuriem pirms pandēmijas neizdevās izveidot peļņu nesošo biznesu vai kuri nespēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem, pārtrauca savu saimniecisko darbību un tirgū palika spējīgākie no tiem.
Pie līdzīgiem secinājumiem var nonākt, analizējot tādu ēdināšanas pakalpojumu nozares finanšu analīzes rādītāju, kā komerciālā rentabilitāte1 (skat. 7. att.). Tas labāk piemērots starpvalstu salīdzināšanai, jo no tā tiek izņemts mēroga efekts, kad lielākām tautsaimniecībām vienādās nozarēs pie vienādiem nosacījumiem tiek ģenerēta lielāka peļņa tikai nozares lieluma dēļ.
Analizējot ēdināšanas pakalpojumu nozares neto peļņas vai komerciālās rentabilitātes rādītāju dinamiku, ir vērts atzīmēt Lietuvas nozares iespaidīgus panākumus 2022. gadā, kas var būt saistīti ar PVN likmes samazināšanu šai nozarei, kas bija spēkā Lietuvā no 01.01.2021. līdz 31.12.2023. Tas izskaidro arī nozares pārstāvju pretošanos PVN standartlikmes atgriešanai un prasības atgriezt PVN samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem (saite).
Neskatoties uz to, ka pēdējos gados vērojams acīmredzams uzlabojums Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozares pelnītspējā, nozares uzņēmumu finansiālā stabilitāte ir zemākā līmenī nekā vidēji Lietuvā un Igaunijā, uz ko norāda kopējās likviditātes koeficients2 (skat. 8. att.). Ņemot vērā, ka PVN likmes samazināšana neietekmēja Lietuvas nozares kopējās likviditātes koeficientu, var uzskatīt, ka 1,2-1,6 ir pietiekams komforta līmenis, uz kuru Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare sāka pakāpeniski virzīties 2021.-2022. gadā.
Fiskālais aspekts
Analizējot PVN maksātāju, kuriem saimnieciskās pamatdarbības veids atbilstoši NACE 2.red. klasifikācijai ir 56 nozare (Ēdināšanas pakalpojumi), datus var atzīmēt, ka nozares PVN maksātāji Baltijas valstīs cieta no Covid‑19 pandēmijas daudz mazākā mērā nekā nozares PVN nemaksātāji: 2020. gadā PVN maksātāju apgrozījums ēdināšanas pakalpojumu nozarē Igaunijā samazinājies par 23,2 %, Latvijā – par 25,0 % un Lietuvā – par 16,5 % (skat. 9. att.), tajā pat laikā kopējam apgrozījumam samazinoties attiecīgi par 29,6 %, 29,9 % un 21,8 % (skat. 2. att.).
9. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares PVN maksātāju apgrozījums
10. attēls. Ēdināšanas pakalpojumu nozares valsts kasē iemaksājamais PVN
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Avots: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas FM dati
Pēc 2022. gada katrā no Baltijas valstīm ēdināšanas nozarē PVN maksātājiem bija vērojama strauja atveseļošanās 2022. gadā un būtiska izaugsme 2023. gadā. Neapšaubāmi, savu ietekmi uz apgrozījuma dinamiku atstāja ēdināšanas pakalpojumu inflācija šajā periodā, taču apgrozījuma pieauguma tempi bija daudz augstākā līmenī, norādot uz būtisku reālo izaugsmi. Tas viss nevarēja neatspoguļoties valsts budžetos PVN ieņēmumu pieauguma veidā. Latvijā un Igaunijā PVN deklarāciju dati liecina par būtisku valsts budžetā iemaksājamā PVN apmēra pieaugumu 2022.‑2023. gadā (skat. 10. att.).
Savukārt, Lietuvas valdība 2021. gadā nolēma atbalstīt dažas no Covid‑19 pandēmijas īpaši cietušas pakalpojumu nozares, t.sk. ēdināšanas pakalpojumu nozari, uz laiku samazinot to pakalpojumu piegādēm piemērojamo PVN likmi (9 % 21 % vietā). Šī lēmuma ietekmi uz valsts budžetu ēdināšanas nozares kontekstā var redzēt 10. attēlā. Pēc Lietuvas Republikas Finanšu ministrijas oficiālā vērtējuma, PVN likmes samazināšanas ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm (izņemot alkoholisko dzērienu piegādes) rezultātā 2023. gadā Lietuvas valsts budžets neieguva 119 milj. euro (saite).
Kopsavilkums
Ēdināšanas pakalpojumu nozare Baltijas valstīs smagi cieta no Covis‑19 pandēmijas. Vislielāko satricinājumu nozare pārdzīvoja 2020. gadā un 2021. gada 1. pusgadā, pēcāk uzrādot iespaidīgus atveseļošanas tempus. Analizējot finanšu rādītājus, var secināt, ka Latvijas ēdināšanas pakalpojumu nozare pandēmijas laikā pārdzīvoja dziļas strukturālas pārmaiņas un pēc pandēmijas periodā nozare demonstrē daudz labāku pelnītspēju un finanšu stabilitāti. Strauja nozares attīstība pēc Covid‑19 pandēmijas nesa savu labumu Igaunijas un Latvijas valsts budžetiem PVN ieņēmumu kontekstā, bet ne Lietuvas gadījumā, kur PVN likme ēdināšanas nozares pakalpojumu piegādēm tika samazināta ar nolūku palīdzēt nozares atveseļošanai.